Ozola mucas.

šobrīd mēs piedāvājam: žogi (sētas): betona stabi pasētas vairogi no lapegles vairogi no metāla vārti un vārtiņi vārtu automātika uzstādīšana grīdas un terases dēļi apšuvuma dēļi no ciedra un lapegles lapenes dārza un celtniecības mājiņas dārza mēbeles dārza dekors soli kāpsētām guļbūves mājas no profilēta līmēta brusa mājas pēc norvēģijas tehnoloģijas kāpnes margas balkoni nožogojumi interjera detaļas mēbeles elementi ciedra plāksnes mēbelēm par lapegli : galvenās lapegles koksnes iezīmes - ļoti stingrs, pat salīdzinājumā ar ozolu, tādēļ ļoti izturīgs, pārspēj visus pārējos mūsu piedāvātos... koka veidus; pie tam piesātināta ar tās īpašajiem sveķiem, šī koksne ir pasargāta no dažādu kukaiņu (ķirmju) uzbrukumiem. arnolds f.p. „krievijas mežs” t.p., daļa 1, krājums, 1898 g., lpp. 474 lapegles koksne ir ļoti izteiksmīga, pat mazā fragmentā ir raksturīgas krāsu pārejas no medus – dzeltenās līdz tumši sarkanajai. āzijas tautu episkajās teikās lapegle tika pielūgta kā varas, ilga mūža un nepārtraukti atjaunojošas dzīves simbols. līdz ar to, lapegli apzīmē kā nomierinošu koku. tā ārstē nervus, it sevišķi ja tos pavada melanholijas un depresijas lēkmes. tās ietekme palīdz saskatīt dzīves labo pusi. salīdzinot ozola un... lapegles koksni, ir grūti nepamanīt, ka lapegle ļoti maz atpaliek no ozola stingrības ziņā,... bet pārspēj to izturībā. pie tam ņemot vēra īpašajām sveķu iezīmēm lapegle ar laiku kļūst tikai izturīgāka. vēl vairāk, atšķirīga lapegles īpašība, ka tā ir izturīga pret pūšanu. nokritušas lapegles ziemeļu taigā, vēl xviii gadsimtā, apaugušas ar sūnām un piepēm, joprojām ir ar pilnīgi veselu stumbru. ir zināmas, ka piemēram, daudzas ēkas, kuras ir izgatavotas no lapegles 200 – 300 un pat vairāk gadu atpakaļ, ir saglabājušās līdz mūsdienām. slavens zinātnieks koksnes jautājumos, profesors s.i. vinins norādīja, ka ir atrasti lapegles ēkas, kuras ir eksistējušas pat 1800 gadus. sargu torņi bratskā, pārvietoja no plūdu zonas, kā valsts pieminekļi; parketa grīdas ostankinas pilī, kura piederēja grāfiem šeremetjeviem. maskavas kremļa baznīcu iekšējās apdares detaļas un vasīlija svētlaimīga baznīca, ziemas pils logu rāmji – tas viss ir pierādījums, ka lapegles koksne var kalpot simtiem gadu bez antiseptiskās apstrādes (speciāla apstrāde ar ķīmiskām vielām). venēcija tika būvēta v – ix gadsimtā. apmēram 400 tūkstoši lapegļu stumbru tika iedzīti zemē, lai nostiprinātu pamatnes dažādām ēkām. 1827 gadā, vai arī 1000 gadus pēc tam, daļa balstu tika izpētīti. lēmumā par to izturību tika teikts, ka lapegļu stumbri, uz kuriem balstās pilsētas zemūdens daļa ir gluži kā pārakmeņojusies. koks ir kļuvis tik ciets, ka ne tikai cirvis, bet arī zāģis to var knapi skart. nedaudz agrāk 1785 – 1790 gados, itāliešu vēsturnieks tentori, „venēcijas vēsture” daudzo sējumu autors, rakstīja, ka venēcijas iedzīvotāju labklājību uztur pālu celtņu stabilitāte pilsētā uz salām, tie izgatavoti no lapegles. no šejienes rodas secinājumi par labu tam, ka jau gadsimta vidū lapegle bija slavena kā „mūžības koks” (pēc tetorī teiktā) un šis uzskats pastāvējis daudzās eiropas valstīs. lapeglei piemītot fiziski – mehāniskām īpašībām, tās koksne līdz ar to pieprasa speciālu tehnoloģisku pieeju pie tās apstrādes. to ir grūti apstrādāt ar ierastajiem instrumentiem, to žāvējot ir jāievēro noteikts režīms, lai tā nepāržāvētos un nesaplaisātu. vēl nesen koksnes apstrādes mūsdienīgu iekārtu trūkums mūsu valstī, it sevišķi žāvēšanas iekārtu, neļāva lapeglei kļūt pienācīgi labi pārstāvētai. pēdējos gados situācija mainījās: lapegles izstrādājumi pelnīti ir iekarojuši tirgu.